1. Mamuti ir izmiruši snuķaiņu kārtas ziloņu dzimtas ģints zīdītāji. Pirmie mamuti parādījās Āfrikā aptuveni pirms 5 miljoniem gadu. Aptuveni pirms diviem miljoniem gadu mamuti sāka virzīties uz ziemeļiem, kā rezultātā tie izplatījās pa visu Eirāziju. Kopumā mamuti ir dzīvojuši visos kontinentos izņemot Austrāliju un Dienvidameriku.
2. Lielākā daļa mamutu izmira aptuveni pirms 10 tūkstošiem gadu. Par mamutu pēdējo mītnes vietni tiek uzskatīta Vrangeļa sala. Šī mamutu populācija izmira pirms aptuveni 4000 gadu.
3. Tiek pieņemts, ka savulaik ir eksistējušas vismaz 11 mamutu sugas. Visizplatītākā mamutu suga bija Matainie mamuti, bet par vieniem no vislielākajiem mamutiem tiek uzskatīti Stepes mamuti.
4. Mamutu vidējais garums bija aptuveni 3 līdz 4 metri, bet to masa nepārsniedza 8 tonnas. Savukārt Stepes mamuti garums varēja pat pārsniegt 5 metrus, bet to svars varēja sasniegt pat tonnas. Bez mums zināmajiem milzu mamutiem eksistēja arī pundurmamuti, kuru augstums varēja būt aptuveni līdz 2 metriem, bet maksimālā masa ap 1350 kilogramiem.
5. Mamuti pārtika galvenokārt no graudaugiem, zāles un krūmiem. Mamutu zobi bija labi piemēroti rupjas barības sasmalcināšanai, un tiek uzskatīts, ka vienam mamutam dienā bija nepieciešami aptuveni no 180 līdz 300 kilogramiem pārtikas.
6. Arī paši mamuti bija, kāda pārtika. Ir zināms, ka pirmatnējie cilvēki medīja mamutus to gaļas, ādas, vilnas un kaulu dēļ. Gaļa, protams, tika apēsta, āda tika izmantota, lai piesegtos, bet kauli tika izmantoti kā celtniecības materiāls un izejmateriāls instrumentiem.
7. Lielāko mamutu ilkņu garums varēja sasniegt pat 4 metrus, un šāda ilkņa svars bija ap 100 kilogramiem. Arī mūsdienās ir iespējams iegūt savā īpašumā kādu mamutu kaulu vai zobu.
8. Tiek uzskatīts, ka mamutu dzīvs ilgums līdzinājās mūsdienu ziloņu dzīves ilgumam un varēja sasniegt pat 60 – 70 gadus.
9. Eksistē vairākas hipotēzes par to, kādi bija mamutu izmiršanas iemesli. Par vienu no ticamākajiem mamutu izmiršanas iemesliem tiek uzskatītas klimata izmaiņas, bet netiek izslēgta arī epidēmijas iespējamība, ģenētiskās daudzveidības zaudēšana vai pat cilvēka ietekme.
10. Mamuta atliekas joprojām tiek atrastas arī mūsdienās. Tiek uzskatīts, ka vislielākās mamutu atlieku rezerves ir atrodamas Sibīrijas rietumos. Šajos apvidos valda mūžīgais sasalums, un bieži mamutu atliekas ir pietiekoši labā stāvoklī, lai būtu iespējama ģenētiskā materiāla iegūšana. Tādēļ pastāv iespēja, ka mamuti tiks klonēti un ka kādreiz tos būs iespējams apskatīt dzīvus.