• Vārds šokolāde pirmo reizi ienāca angļu valodā, kad 1604. gadā tiek aprakstīts, kā pagatavot dzērienu no kakao sēklas, savukārt šokolādes pašos pirmsākumos maiji to sauca par Cacau jeb kakao, acteki par cacahuatl, vēlāk xocolatl, un visbeidzot chocolate jeb šokolādi.
  • 1870. gadā pirmo šokolādes un kafijas ražotni Latvijas teritorijā – Rīgā, Zaļajā ielā – atvēra vācu uzņēmējs Teodors Rigerts.
  • 1921. gadā tika nodibināta sabiedrība «Maķedonija», kas ražoja šokolādi. Tās saldumu ražošanas apjomi strauji pieauga un kļuva tik ievērojami, ka īpašnieki uzņēmumu nolēma paplašināt un pārdēvēt par «Laimu».
  • Šokolāde tiek gatavota no kakao pupiņām, gandrīz visi kakao koki aug 20 grādu robežās no ekvatora, 75% aug 8 grādu robežās uz abām pusēm. Galvenie kakao koku reģioni ir: Rietumāfrika, Dienvidamerika, Centrālamerika.
  • Kakao koku augļus var novākt 2 reizes gadā. No viena koka, vienā vākšanas reizē ir apmēram 50 pākstis – vienā pākstī vidēji ir ap 30-50 kakao pupiņām. Lai iegūtu nepilnus 100 gramus šokolādes, ir nepieciešamas 50 pupiņas.Interesants ir arī fakts, ka svaigs kakao auglis smaržā atgādina svaigu gurķi.
  • Pētījumi liecina, ka tumšā šokolāde uzlabo atmiņu, spēju koncentrēties, reakcijas laiku un problēmu risināšanas prasmes, palielinot asins plūsmu uz smadzenēm. Kā arī flavonoīds, kas atrodams tumšajā šokolādē, ir labvēlīgs ne tikai sirds veselībai, bet tas arī absorbē UV gaismu, aizsargājot un uzlabojot ādu.
  • Šokolādei piemīt unikāla īpašība – tā kūst cilvēka ķermeņa temperatūrā, līdz ar to, ieliekot šokolādes gabaliņu mutē, tas uzreiz izkūst. Tādēļ viens no sarežģītākajiem šokolādes ražošanas procesiem ir končēšana jeb maisīšana, kuras laikā šķidro šokolādes masu rullē vairākas stundas traukā. Tas ir nepieciešams, lai novērstu graudainību, kas varētu parādīties, šokolādei kūstot.